20. janvārī kardināls Jozefs Zen savā blogā rakstīja par konsistoriju. Viņa galvenie punkti.
- Laika ierobežojuma dēļ mums tika lūgts diskutēt un balsot, lai izvēlētos tikai divas no četrām tēmām; rezultāts bija tāds, ka tika izvēlēta sinodalitāte un evaņģelizācija. Manuprāt, tādējādi tika izniekota visa pēcpusdiena.
- Sākotnēji paredzētajai divu dienu sanāksmei tagad bija viena diena.
- Sanāksmes forma bija kā nesen notikušās "sinodes" kopija: visi sēdēja pie apaļiem galdiem un sarunājās; plenārsēdes diskusijām atvēlētā laika bija ļoti maz, atlicis tikai divas sesijas pa četrdesmit piecām minūtēm.
- Pirms sanāksmes sākuma "Sinodes" sludinātājs uzrunāja kardinālus; Ticības doktrīnas dikastērijas prefekts izdalīja dokumentus; runāja arī "Sinodes" ģenerālsekretārs; un, lai gan par liturģiju vairs nerunāja, Dievišķā dievkalpojuma dikastērijas prefekts arī izdalīja dokumentu.
- Šķiet, ka kāds šo konsistoriju uzskatīja par sinodes par sinodalitāti turpinājumu.
- Es sliecos uz "sazvērestības teoriju", domājot, ka šo sanāksmi "nolaupīja" pāvesta Franciska "kājnieki".
- Viņi darīja visu iespējamo, lai neļautu kardināliem paust savu viedokli. Vai tas nav tieši pretēji tam mērķim, kādam pāvests Leons sasauca konsistoriju?
- Es diezgan asi kritizēju "sinodi" un atstātos pasākumus attiecībā uz tā saukto "īstenošanas posmu".
- Man patiešām bija nelaime kļūt par vienīgo "melno aitu".
- Pēc manas runas šķita, ka daži uz mani skatījās auksti, taču gan sanāksmē, gan ārpus tās daudzi "tradicionālistu" brāļi pauda atzinību.
Mākslīgā intelekta tulkojums